Paulas Blog

Just another WordPress.com weblog

February 25, 2010

Filed under: Uncategorized — paulanainisa @ 6:34 pm

does it happens every time?? because every time when I get happy or have a good mood or just everything is just great there will be someone who will fuck up everything…njā gadās arī tā un nez kapēc man tā gadās samērā nereti ..

ai man galīgi pazuda iedvesma kaut ko rakstīt…bučas maniem mīļajiem ;**

*un šī dziesmiņa mani piesaista

 

*** February 24, 2010

Filed under: Uncategorized — paulanainisa @ 7:41 pm

šodien teišām esmu aktīva..es tiko biju aizgājusi gulēt un tad man ienāca prātā doma ka vajadzētu ielikt nelielu citātiņu no mana dzimšanas dienas datuma nozīmes…kas patiešām atbilda man.

Esmu  liels optimists, un vienmēr izbaudu dzīvi. Man  patīk izklaidēt citus.
Mans  domāšanas veids ir loģisks un intuitīvs, racionāls, un atbildīgs. Dažkārt esmu noskumusi, bet neļaujat šīm emocijām nākt uz āru. Šī dzimšanas diena mani veido par ļoti privātu personu, vairāk ietiepīgu un nelokāmu. Dažkārt mēdzu iemīlēties, tikai tāpēc, ka gribu sajust iemīlēšanās sajūtas, nevis tādēļ, ka šī persona man patiktu. Es vienmēr noskatatos uz saldiem pārīšiem, bet pašai neizdodas nodibināt šādas attiecības.

…protams daža vietas esmu izņēmusi atstājusi tikai to kas patiešām atbilst.

 

otro reizi šodien.+ the bitch is back ;)

Filed under: Uncategorized — paulanainisa @ 7:23 pm

njāā…tad es atkal gāju uz autobusu un kā teikt notika viss patīkamākais kas vien varēja notikt jau otro reizi šodien man pabrauca garām autobuss…fak…un tas viss manu sarkano lūpu dēļ .

es izlasīju komntāru savā albūmā ”who is she ??’ (tāds nebija komentārs man vnk bija galvā doma jo tika piemināts kāds mhm…invadīts)’ man tāds whata hell cik var es nevienu neattēloju ejiet jūs visi dirst   A. dirsā līdēju komanda…es tiešām esmu reāli dusmīga uz jums ku**m un pārējiem mērgļiem kas no sevi ir iedomājušies nezin ko …un ja kādam liekas ka es esmu tā uzpūtīga …tād fuck you jo es tāda neesmu… vienkārši mana attieksme ir atkarīga no pretī stāvosā attieksmes ;)…nu tad padomā par sevi pirms saki par mani kaut ko 😉 …un piedod par manu ūber attieksmi šovakar esmu reāli izkretināta vēl citu iemeslu dēļ

 

šokolādes kūka un apelsīni.

Filed under: Uncategorized — paulanainisa @ 1:19 pm

”yes es beidzot tikšu mājās no šis absolūti bezjēdzīgās dienas skolā un cilvēkiem kas man apkārt” .. es nodomāju kad ātrā, veiklā solī un rakstīdama īziņu cilvēkam devos uz gardarobi lai paķertu āra jaku un zābaciņus. Šodien beidzot ir palicis siltāks un tāpēc varēju uzvilk ādas jaciņu (nav īsta) un plānos rudens zābaciņus atmiņas man ausa pēdēja reize kad rudenī viņi man bija kājas patisība bija jau decembris bet sniega vēl nebija, es devos no klases pasākuma lai satiktu draudzeni actually ārā jau bija auksts un nepatīkams laiks un mums ar draudzei nebija noteikts laiks un vieta kad.kur.kā. satiksimies..tikai tā ”nu tad sazvanamies” un tad notika briesmīgākais kas cilvēkam salā, plānās drēbes un ar gaidīšanu var notikt …mana telefona baterija izlādējas , tātad tas nozīmē es viņu vairs nevarēju sazvanīt. Es kā jau aktīvs cilvēks mēģināju darīt visu iespējamo lietas labā lai sazinātos ar viņu. 1kārt devos uz lielvekalu kas bija man pa ceļam iegāju pāris mobilo tirzniecības vietās lai palūgtu lādētāju, pēc tam kad man abās vietas atteica devos pie apsarga lai lūgtu palīdzību viņš iedeva man savu telefonu ..nu jā bet numuru jau es nezināju no galvas :d ..apmainijām telefoniem SIM kartes..bet protams, numurs kuru man vajadzēja bija tālruņa atmiņa..man bija tāds fuck you tam telefonam beigās izgāja traki viņa nevarēja sazināties ar mani es ar viņu, nu tad es devos uz viņas skolas tramvaja pieturu cerēju ka viņa būs tur ..naiva cerība…un tāād mana ģeniāla ideja doties uz lombardu…zinu diezgan smieklīgi..aizgāju teicu ka došu 5 latu ja man uzlades uz mirklīti telefonu..wushšš man izdevās biju tiešam laimīga kad varēju piezvanīt lai gan drīz vien telefons atkal izslēdzās..bet mēs satikāmies lai gan biju pārsalusi un nejutu kājas pirkstus biju laimīga kad viss ir beidzies.

šajā reizē es konstatēju 2 lietas 1kārt sen teikta patiesība ”bez sava telefona esmu kā bez rokām” un protams viņa nav tieši tad kad to visvairāk vajag…2kārt vīrieši ir daudz izpalīdzīgāki nekā sievietes, ja sievietes mani uzlūkoja ar nicinājumu un pārmatumiem, vīrieši visi kā viens bija jauki un izpalīdzīgāki…ōōkey es atturpināšu šodienas stāstu no sava flashbac(a)…mhmm nja bracot autobusā es sapratu ka drēbes reizēm pat silda vairāk nekā apkārtējo cilvēku jūtas un attieksme jo ar naidīgiem un nicinājuma pilniem cilvēkiem ar tādiem nākas saskarties itin bieži un tie šo negatīvu attieksmi  kādu es pēdējā laikā izjūtu no tiem kuros esmu vīlusies pietiekami bieži …bet viņiem visiem sveiciens no maniem pirkstiem vidējiem …jo paskatieties uz sevi un tad  uz mani es esmu laimīga, nevienu neaizskaru tiki savās domās bet jūs te uztraucieties par sīkumiem un mēģinat iztēlot no sevīm sazin kādas personības..bet zini..?? tie kas mēģina otram pārmest vai aizskart negatīviir nulles ;).

…no rīta es nokavēju autobusu lieliski jau 2 reizi pēdējo 7 dienu laikā tas ir tiešām neciešami redzot kā tavs autobus pajiet tev garām tas ir līdzīgi kad itkā labākās draudzenes sastrīdā ar tevi un nesaka ”čau!”

mājās uztaisīju šokolādes kūku ar apelsīniem..mm atgādina saules siltumu alpos …šodien uzkrāsjoju spilgti sarkanas  lūpas, sajutos labi, pacilāti un brīvi kā …aaam labi lab svarīgi…bet es tiešām juto labi, tās ir dīvaini..hehe…lai notiek man jābraucuz pilsētu savākšu paceļam latee un uz vilkšu aukstpapēžu zābaciņus ..and make up red lips..hey I have grow over you 😉 xoxo…līdz vēlēkam 😉

 

hey what’s up.? February 22, 2010

Filed under: Uncategorized — paulanainisa @ 7:03 pm

nu yo…šodiena bija patiešām dīvaina…braucot uz treniņu es atkal jau ieslīgu domās..he hei beidzot varbūt nokusīs tā milzīgā sniega kārta..(??) un tad es beidzot varēšu uzvilkt savu iemīļoto plašķīti un zābciņus un ar latee rokā klibināt uz skolu pa rīgas ielām…mmhh.. es nodomāju žēl ka pa ceļam uz skolu nesanāk izmest kādu līkumu un izbaudīt steidzīgo rītu centrā …lai gan mans skolas rajons nav tas no patīkamākajiem…njaa rīt būs atkal uz solāriju jaiziet jo tas man liek sajusties itkā es gulēt siltās smiltīs pie jūras un krēma smarža mm…


ohh damn it I want that fucking summer !!!

 

paulaa. February 21, 2010

Filed under: Uncategorized — paulanainisa @ 4:21 pm

tikai es pati…

heeey…tātad esmu šeit atklātā interneta virknē…nekad nebiju domājusi kad darīšu ko šādu, bet tā nu ir sanācis ka tā iespējams ir ļoti laba doma. …

Ir vēsa, bet saulaina ziemas diena, ir 21 februāris un es sēžu pie sava galda/palodzes un vēroju nekustīgos sasalušos kokus un mājas kas stiepjas man pretīm. Manī skrien 100 domu ir tik daudz ko stāstīt un paskaidrot,šajā brīdi man austiņās skan radiohead-reckoner kas tā vien kliedz pēc manu domu izklāstīšanas , bet reizēm tā vien šķiet varbūt labāk visu paturēt pie sevis ? …nē, es tomēr gribētu lai kāds zin’ par mani.

”manī skrien 100 domu,un ir tik daudzkostāstīt un pasakidrot…bet  reizēm tā vienšķiet varbūt

labāk visu paturēt pie sevis?…nē es

gribēt lai kāds zin’ par mani”


Dīvaini sēdēju mājas pie datora ar tējas krūzi rokās un lasīju vairāku tatīb cilvkēku blogus un tad man radās mana ģeniālā doma pašai tādu izveidot rakstīt par sevi, notikumiem ap mani tādu kā dienas gaitas dienasgrāmatu..nu lūk tādu arī sāku veidot  (būtībā man jau sen bija tāda doma bet vai nu es nevarēju saņmties vai nu man nav laika, be es nekāda ziņa nevēlos kādu atdarīnāt es esmu pati personība krāšņa un daudzšķutņaina),

(šo daļu es izdzēsu ar laiku tajā bija minēts par kādu cilvēku kas nekādā ziņa nav saistīts ar mani) …sasodīts es atkal sāku runāt par kādu citu…tā laikam vienkārši ir mana nelaime es vienmēr gribu palīdzēt, uzklausīt, domāt par kādu citu …bet būtībā šoreiz runai ir jābūt par mani.

varbūt sākt …? tātda, mazliet par mani…Paula Līvija Nainiša (otrais vārds man ir tikai iesvētīts tāpēc īsti nelietoju to) esmu ziemas bērns dzimusi 25.janvārī, Rīgā. Vizuāli-164 cm gara, 45 kg smaga, slaida ne tieva …esmu ļoti pateicīga par savu augumu man nekad nav jauztraucas par to ko es ēdu u.tml., mana acu krāsa ir īpatnēja itkā zaļa, bet ar vēl daudzu citu krāsu piejaukumu-dzeltenas, brūnas, varbūt pat nedaudz iespīd zilganums…mati – zeltaini blondas cirtas parasti vasarā tās izbalē un ir gaišas un vieglas…ziemā mani mati kļūst tumšāki, tieši šī iemesla dēļ es vairāk mīlu vasaru.tas itkā arī būtu viss.

Kā prsonība…neatkārtojama kā jau jebkurš. ar patiesu raksturu…nekad neesmu gribējuasi būt kāds cits, jā ir sanākuši pārpratumi bet viss ir iespējams tā pat kā sakritības. es nekad nebūšu kāds cits es vienmēr būšu es pati. mana pēdējā laika aizraušanās dejošana lai noturētu sevi formā jo tas palīdzes man pavasarī atsākt skriešanu..ahh..tā vien gribas sajust pavsarīgi silto vēju kas sitas man sejā un es pilnīgi sajūtu kā manas vecās nike botas skar asfaltu un es neuztraucos ko citi par mani domā es to daru priekš sevis, tas ir mans mirklis, skrējiens ir tikai mans un neviens to nespēj pārtraukt vai izjaukt tikai un vienīgi es. iepriekš nodarbojos ar paukošanu bet šo sportu pametu daudzu apsvērumu dēļ. ļoti patīk fotogrāfēties šī iemesla dēļ nākam gad pamēģināšu modeļu biznesu, būtībā tas ir mans sapnis kas ik pa laikam uzpeld no jauna. vēl viens no maniem banālajiem sapņiem ir nokļūt visu iespēju zemē Amērikā, zinu varbūt tas ir smieklīgi, bet…vajag pasmaidīt 🙂

Mana dzīve vienkārša, parasta ar notikumiem pilna.Es mīlu savu ģimeni lai arī kādi strīdi būtu mūsu starpā un lai arī ko vinji man aizliedz un ko es pateiktu pretīm vai nodomāju pie sevīm …es vinjus mīlu.

Daudziem šķiet ka man ir viss un viss ir labi utt, bet tā nav …mani draugi…? vai tā es vispār varu nosaukt šos cilvēkus kuri mani ir piekrāpuši un sapinājuši?bet tajā pašā laikā ir tādi bez kuriem es nevaru…un pierādās tas ka visvecākie draugi ir vistuvāki lai arī ir bijuši šķēršļi un attālums vinji man būs.

esmu izgājusi cauri tik daudziem pārdzīvojumiem un neveiksmēm…bet tas viss tikai papildina manu dzīves pieredzi.pēdēja laikā visam manā dzīve ir daudz lielāka vērtība es sāku apjaust ka viss ir jānovērtē un ka man ir izdevība izdzīvot šo brīnišķiģo dzīvi, kaut es varētu dzīvot mūžīgi…

šinī brīdi es atceros kalnu virsotnes kad pagājušo gad biju Austrijā…bija viena diena, kad visus kalnus ietina miglas sega, es biju viena pati uzbraukusi ar pacēlēju uz vienas no trasē un tur nebija neviena cita tikai es un kalns. apkārt valdija klusms tāds kad likā esmu zaudējusi dzirdi, tajā brīdi man tā vien gribējās tur palikt vienai pašai lielajā klusumā un domāt par ko vien iepatīkas.ai…tagad vispār atceroties jaukos mirkļus ar dēli braucot lejā par skaistajām nogāzēm…mm

***

hey…nu bet es taču aizmirsu pieminēt ka esmu atklāta, jautra un      piedzivojumiem atvērta kompānija…dzīve nav tik slikta kā     izskatās…jā ir jābūt realistiem bet ar nelielu optimisma    pieskaņu…vienmēr atradīsies par ko papriecāties un lai  arī cik       nejauki tas būtu. turpmāk nolēmu vajadzētu pamēģināt kļūt par       datorfrīku .. hehe smieklīgi bet viss dzīve ir jaizmēģina … ja jau ir      dota iespēja kaut ko mēģināt un darīt viss ir jaizmanto!!!

***

hei nu laikam šodienai šai pirmajai reizei pietiks… jāiziet ieelpot svaigs gaiss un jāatpūtina acis …ai kā man šajā brīdī gribētos ievilkt kādu dūmu un iedzert cafe late kādā Milānas vecpilsētas kafeijniciņā. varbūt būt pieaugušai sievietei kur pie 30 gadus vecai kurai dzīve ir iekārtojusies tā ka viņa var darīt visu ko un kad vien vēlas…

 

Hello world!

Filed under: Uncategorized — paulanainisa @ 3:38 pm

Welcome to WordPress.com. This is your first post. Edit or delete it and start blogging!